Zināšanas

Naudas vērtība

Efektivitāte

REGLAMENTS

IV. ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA

17. punkts. Strīda pakļautība

(1) Par strīda pakļautību lemj šķīrējtiesa arī gadījumos, kad kāda no pusēm apstrīd šķīrējtiesas līguma esamību vai tā spēkā esamību.

(2) Iesniegumu par to, ka strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz dienai, kad beidzas atsauksmes uz prasības pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš.

(3) Šķīrējtiesa jautājumu par strīda pakļautību var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā. Ja strīda pakļautība šķīrējtiesai ir apstrīdēta līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, minēto jautājumu var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet, ja pakļautība ir apstrīdēta pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

(4) Ja iebildumi par to, ka strīda daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, pusei rodas sakarā ar prasības papildinājumiem vai grozījumiem, pretprasību vai tās papildinājumiem vai grozījumiem, minētie iebildumi jāizsaka nekavējoties, līdz ko šķīrējtiesa uzsāk šo prasījumu izskatīšanu.

(5) Ja šķīrējtiesa atzīst, ka strīds vai tā daļa nav pakļauta šķīrējtiesai, tā izbeidz šķīrējtiesas procesu vai tā daļu šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.

18. punkts. Prasības nodrošināšana pirms prasības celšanas šķīrējtiesā

Prasītājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt prasību pirms prasības celšanas šķīrējtiesā. Šāds prasītāja lūgums nav uzskatāms par šķīrējtiesas vienošanās neievērošanu un nav šķērslis strīda izšķiršanai šķīrējtiesā.

19. punkts. Procesuālie termiņi

(1) Procesuālās darbības izpilda šajā reglamentā noteiktajos termiņos. Ja procesuālie termiņi šajā reglamentā nav noteikti, tos nosaka šķīrējtiesa.

(2) Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.

(3) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(4) Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.

(5) Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, izbeidzas šajā datumā.

(6) Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.

(7) Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem.

(8) Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņu uzskata par notecējušu tajā stundā, kad šķīrējtiesa saskaņā ar saviem iekšējās darba kārtības noteikumiem beidz darbu. Tomēr, ja prasības pieteikums vai citi sūtījumi nodoti sakaru iestādē termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem, tie uzskatāmi par nodotiem termiņā.

20. punkts. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana

(1) Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šī reglamenta vai šķīrējtiesas noteiktā termiņa notecēšanu.

(2) Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.

(3) Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot šķīrējtiesa, ja tā atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, šķīrējtiesa vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.

(4) Šķīrējtiesas noteiktos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.

(5) Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva iecelšanai, tad to var izlemt šķīrējtiesas priekšsēdētājs, bet ja pieteikums iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva iecelšanas, tad to izlemj šķīrējtiesas sastāvs.

21. punkts. Korespondence

(1) Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī nogādājama adresātam personīgi pret parakstu.

(2) Korespondence uzskatāma par saņemtu, ja tā ir piegādāta adresātam personīgi vai nosūtīta pēc adresāta uzrādītās pasta adreses, vai juridiskās personas juridiskās adreses, vai fiziskās personas dzīvesvietas, bet, ja adresi nevar noskaidrot, - pēc pēdējās zināmās adreses.

22. punkts. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte

(1) Šķīrējtiesas process ir konfidenciāls. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas. Personas, kas nav procesa dalībnieki, var būt klāt šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.

(2) Šķīrējtiesa ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz trešajām personām un nepublicē.

23. punkts. Pušu līdztiesība un sacīkste

Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izklāstīt savu viedokli un aizstāvēt savas tiesības.

24. punkts. Šķīrējtiesas procesa kārtība

(1) Pusēm ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa kārtību.

(2) Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa kārtību, šķīrējtiesa izšķir strīdu saskaņā ar šo reglamentu.

(3) Ja puses ir vienojušās tikai par atsevišķiem šķīrējtiesas procesa noteikumiem, šķīrējtiesa ievēro pušu vienošanos, bet pārējā daļā vadās pēc šķīrējtiesas reglamenta.

25. punkts. Šķīrējtiesas valoda

(1) Process šķīrējtiesā notiek Latvijas Republikas valsts valodā vai valodā, par kuru puses ir vienojušās.

(2) Ja šķīrējtiesas sastāvs, vai kāds no šķīrējtiesnešiem, vai procesa dalībniekiem nepārvalda valodu, kurā notiek process, šķīrējtiesa pieaicina tulku. Tulka pakalpojumu apmaksas kārtību nosaka šķīrējtiesa.

(3) Lūgums par tulka pieaicināšanu jāiesniedz šķīrējtiesā ne vēlāk kā 3 (trīs) dienas pirms šķīrējtiesas sēdes.

(4) Šķīrējtiesa var pieprasīt pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu vai notariāli apliecinātu tulkojumu valodā, kurā notiek process, vai valsts valodā.

26. punkts. Pušu pārstāvība

(1) Fiziskās personas savas lietas šķīrējtiesā ved pašas vai ar pilnvarotu pārstāvju starpniecību. Fizisko personu pārstāvību noformē ar notariāli apliecinātu pilnvaru.

(2) Juridisko personu lietas šķīrējtiesā ved to amatpersonas, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī citi juridisko personu pilnvaroti pārstāvji. Juridisko personu pārstāvību noformē ar rakstveida pilnvaru vai dokumentiem, kas apliecina amatpersonas tiesības bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt juridisko personu.

(3) Par puses pārstāvi var būt jebkura fiziska vai juridiska persona.

(4) Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātus juridiskās palīdzības sniegšanai.

27. punkts. Strīda izšķiršanas vieta

(1) Puses var brīvi vienoties par strīda izšķiršanas vietu. Ja puses nav vienojušās par strīda izšķiršanas vietu, to nosaka šķīrējtiesa.

(2) Pierādījumu pārbaudei šķīrējtiesa var sanākt jebkurā vietā, kuru tā uzskata par piemērotu, informējot par to šķīrējtiesas procesa dalībniekus.

(3) Ja puses vienojas par strīda izšķiršanas vietu ārpus Rīgas, pusēm jāsedz šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi.

(4) Ja strīda izšķiršanas vieta ir Rīga, bet kāda no pusēm ir iecēlusi šķīrējtiesnesi, kura prakses vieta ir ārpus Rīgas, attiecīgā šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumus šķīrējtiesas procesa gaitā sedz puse, kas šķīrējtiesnesi ir iecēlusi.

28. punkts. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana

(1) Šķīrējtiesas process uzsākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.

(2) Prasības pieteikumu šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā šķīrējtiesas atrašanās vietā.

29. punkts. Prasības pieteikums

(1) Prasības pieteikumā norāda:

  1. 1) informāciju par pusēm:
    - juridiskajām personām: nosaukumu un juridisko adresi, reģistrācijas numuru, kā arī, ja prasītājam ir zināmi, tālruņa un faksa numuru.
    - fiziskajām personām: vārdu, uzvārdu, dzīvesvietu un personas kodu, kā arī, ja prasītājam ir zināms, tālruņa numuru.
  2. 2) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
  3. 3) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
  4. 4) likumu, uz kura prasība pamatota;
  5. 5) prasītāja prasījumus;
  6. 6) pievienoto dokumentu sarakstu.

(2) Prasības pieteikumam pievieno:

  1. 1) pušu vienošanos par šķīrējtiesu, ja vien šī vienošanās nav ietverta līgumā, kura sakarā radies strīds;
  2. 2) līgumu, kura sakarā radies strīds;
  3. 3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
  4. 4) tik daudz pieteikuma norakstus, cik lietā ir atbildētāju;
  5. 5) pierādījumus par šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesneša honorāra samaksu;
  6. 6) pierādījumus par prasības pieteikuma nosūtīšanu atbildētājam pirms prasības celšanas.

(3) Prasības pieteikumu paraksta un iesniedz prasītājs vai viņa pārstāvis. Ja prasību prasītāja vārdā ceļ pārstāvis, prasības pieteikumam pievienojama pilnvara vai cits dokuments, kas apliecina pārstāvja pilnvarojumu celt prasību.

30. punkts. Šķīrējtiesas rīcība pēc prasības pieteikuma saņemšanas

(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst šī reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās nosūta atbildētājam paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu un prasības pieteikuma norakstu. Paziņojumā piedāvā atbildētājam iesniegt atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot tos apstiprinošus dokumentus.

(2) Puses var iepazīties ar prasības pieteikuma pielikumiem un citiem lietas materiāliem šķīrējtiesā darba laikā.

31. punkts. Šķīrējtiesas rīcība, ja prasības pieteikums neatbilst reglamenta prasībām

(1) Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti neatbilst šī reglamenta prasībām, šķīrējtiesas priekšsēdētājs atstāj prasības pieteikumu bez tālākas virzības un informē par to iesniedzēju, dodot tam laiku novērst trūkumus.

(2) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.

(3) Ja šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, prasības pieteikums tiek atdots iesniedzējam bez izskatīšanas.

32. punkts. Atsauksme uz prasību

(1) Atsauksmi uz prasību atbildētājs iesniedz šķīrējtiesā 15 (piecpadsmit) dienu laikā no paziņojuma par prasības pieteikuma saņemšanu nosūtīšanas dienas.

(2) Ievērojot atbildētāja atrašanās vietu, strīda sarežģītību, atbildētāju skaitu, šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc saviem ieskatiem var noteikt garāku termiņu atsauksmes sniegšanai, tomēr tas nevar būt garāks par objektīvi nepieciešamu un pārsniegt 30 (trīsdesmit) dienas.

(3) Atbildētājam savā atsauksmē jānorāda vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā, jānorāda iebildumi pret prasību, ja tādi ir, un to pamatojums, jāpievieno dokumenti (pierādījumi) un jānorāda likuma normas, uz kuriem pamatoti viņa iebildumi. Atsauksmē jāietver lūgums par pierādījumu pieņemšanu vai izprasīšanu un norāda citus apstākļus, kurus atbildētājs uzskata par nozīmīgiem lietas izskatīšanā. Atsauksmei pievieno tik daudz atsauksmes norakstus, cik lietā ir dalībnieku.

(4) Pēc atsauksmes saņemšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanās paziņo par to prasītājam.

33. punkts. Pretprasība

(1) Atbildētājs var iesniegt pretprasību.

(2) Pretprasība iesniedzama rakstveidā. Uz pretprasību attiecināmi tie paši reglamenta noteikumi, kas attiecas uz prasības pieteikumu.

(3) Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes uz prasību iesniegšanai.

(4) Šķīrējtiesa pieņem pretprasību, ja pretprasības priekšmets aptverts ar šķīrējtiesas līgumu un:

  1. 1) starp sākotnējo prasību un pretprasību iespējams savstarpējs ieskaits;
  2. 2) pretprasības apmierināšana pilnīgi vai daļēji izslēdz sākotnējās prasības apmierināšanu;
  3. 3) pretprasībai un sākotnējai prasībai ir savstarpējs sakars un to kopīga izskatīšana sekmēs lietas ātrāku un pareizāku iztiesāšanu.

(5) Lēmumu par pretprasības pieņemšanu izlemj šķīrējtiesas priekšsēdētājs.

(6) Pretprasību, ko pieņēmusi šķīrējtiesa, izskata kopā ar sākotnējo prasību.

34. punkts. Šķīrējtiesas sēdes noteikšana

(1) Pēc tam, kad no atbildētāja ir saņemta atsauksme uz prasību vai arī ir notecējis atbildētājam noteiktais termiņš atsauksmes sniegšanai un ir iecelts šķīrējtiesas sastāvs, šķīrējtiesas sastāvs nosaka šķīrējtiesas sēdes dienu un laiku. Šķīrējtiesas sēdes diena tiek noteikta ne vēlāk kā pēc 20 (divdesmit) dienām, skaitot no šķīrējtiesas sastāva iecelšanas dienas.

(2) Pēc šķīrējtiesas sēdes noteikšanas šķīrējtiesas priekšsēdētājs bez kavēšanas paziņo lietas dalībniekiem šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un šķīrējtiesas sastāvu.

(3) Šī punkta 2. daļā noteiktais paziņojums tiek nodots pusēm pret parakstu vai nosūtīts ierakstītā vēstulē 15 (piecpadsmit) dienas pirms pirmās šķīrējtiesas sēdes, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu.